자유게시판

Azartspēles Latvijā, kā likmju veikšana pret potenciālu atlīdzību vai zaudējumu, 1win bet Ir atļautas tikko Latvijā licenzētajos kazino un sporta likmju pieņemšanas punktos. Vislielāko apgrozījumu starp azartspēļu veidiem Latvijā veido tieši spēļu automātu zāles,[1] tomēr pēdējos gados strauji izplatījušās arī interaktīvās azartspēļu vietnes.[2] Tieši šis azartspēļu veidiem Latvijā Ir Visaugstākais No azartspēlēm atkarīgo skaits.

Vēsture

Pirmā pasaules kara periods

Pirmā pasaules kara laikā vērā ņemama ietekme kazino paplašinātai invāzijai tagadējās Latvijas, toreizējās Krievijas Impērijas teritorijā, bija vācu virsnieku un karavīru kultūras ietekmei. Oficiāli Vācu Impērijā azartspēles bija aizliegtas, taču industrija balstījās pret slepenām izklaides dažviet Ar nelegāliem kazino. Tā kā rūpniecība bija nelegāla, šādu izklaides vietu dibināšanu bieži vien uzņēmās lielie vācu noziedznieki, izveidojot tā dēvētos ringa klubus (vācu val.: Ringvereine), kuros, blakus azartspēlēm, klientiem tika piedāvāta arī tabaka un spirti, prostitūtu pakalpojumi, vēlāk arī narkotiku kontrabanda. Šādi pagrīdē izveidojās mafija, kuras mahinācijas uzplauka Pirmā pasaules kara laikā un arī vēlākos periodos. Valdības un policijas ietekme bija ierobežota, jo, galvenokārt, ringu klubu biedri augstu vērtēja lojalitāti, kādēļ nodrošināja slepenību, un, otrkārt, visos varas līmeņos pastāvēja salīdzinoši teicams korupcijas aspekts, ko ringa klubu īpašnieki izmantoja, atvēlot plašus līdzekļus kukuļdošanas vajadzībām.[3]

Šādu izklaides vietu prakse turpinājās arī Pirmā pasaules kara laikā okupētajās teritorijās, taču nu jau bez tik stingras nepieciešamības tās slēpt. Tās dokumentētas arī Latvijā, piemēram, vācu virsnieku izklaides vietas Ar kazino darbojās gan okupētajā Mītavā (Jelgavā),[4] gan Liepājā, Avotu ielā 10 - Ar nosaukumu Musse (tulk. No vācu tenkas: atpūta).[5]

Pirmās neatkarīgās Latvijas periods

Kazino Rīgas Jūrmalas Bulduru viesnīcā

Neatkarīgajā Latvijā azartspēles bija aizliegtas kopš 1919. gada 5. decembra, kad Tautas padome piemēroja tiesību kontinuitātes principu attiecībā Ar agrākās Krievijas Impērijas likumiem Latvijas teritorijā. Tomēr aizliegums ilgi neturpinājās.

1921. gadā 27. jūnijā kāds Kārlis Bērziņš iesniedza lūgumu iekšlietu ministram Albertam Kviesim, izsakot vēlēšanos vienlaicīgi Ar Vācijas pavalstnieku Hermanu Heltu, Dancigas kūrmājas Kazino Coppot līdzīpašnieku, Rīgas Jūrmalā iestiprināt kazino. Lai arī K. Bērziņš saņēma noraidošu atbildi, jo toreizējā likumdošana azartspēles aizliedza, viņš atkārtoja prasījumu tā paša gada 3. septembrī. Izskatot prasījumu, Rīgas Jūrmalas pilsētas dome nolēma līdzekļus karā nopostītās pilsētas attīstībai panākt Ar kazino palīdzību un 12. oktobrī noslēdza līgumu Ar K. Bērziņa pārstāvēto Rīgas jūrmalas tirdzniecības, banku un sporta sabiedrību un virzīja jautājumu valdībā, ko pārstāvēja Meierovica 1. Ministru kabinets. Pirmais eksperiments iegūt valdības akceptu 1922. gada 31. martā bija nesekmīgs, kavēklis pēc valdības maiņas 20. jūlijā, Meierovica 2. Ministru kabinets pret kazino tagad neiebilda, un 3. augustā valdība grozīja likumu. Vienlaikus, tika mērķtiecīgs, ka tēlot kazino drīkstēja tikai tie Latvijas pilsoņi, kuru gada ienākums pārsniedza 12 000 latu.[6]

Kazino atklāja Bulduru viesnīcā 1922. gada 17. novembrī. Tiesa, jaunā iestāde plašākā sabiedrībā un medijos atzinību neguva, pēc-2 ko liecina vairāki raksti tā laika periodikā. Kā rakstīja laikraksta "Svari" 1922. gada 24. novembra izdevumā par iestādes atklāšanu:[7]

Un nu mēs Ir sava spēļu elle! Bulduros svinīgi, Ar ekstra vilcienu, šampanieti un runām Ir klajš kabatas tukšošanas kazino! Jau pirmā vakarā daži No viesiem paspēlējuši tur dažu labu avansiņu. Liela svētība Latvijai tagad plūdīs tagad No Bulduriem. (...) Latvju mātes, dzemdējat un audzinat savus dēlus priekš Bulduru kazino!

Darbības pirmā pusgads laikā, No 1922. gada 17. novembra līdz 1923. gada 22. maijam, Bulduru viesnīcas kazino izdeva 486 ieejas kartes, No kurām lielākā liktenis jeb 408 tika izdotas ārvalstu pilsoņiem, bet vien 78 - Latvijas pilsoņiem. Viņu vidū bija arī Ministru prezidents, ārlietu ministrs Zigfrīda Annas Meierovics un viņa sieviete A. Meierovica, finanšu viceministrs Voldemārs Āboltiņš, advokāts Fricis Gailīts, notārs Andrejs Meike, rūpnieki Otto Grobiņš Ar kundzi Annu, Ludvigs Upenieks un citi uzņēmēji.[6]

Bulduru viesnīcas kazino darbojās līdz 1925. gada 24. novembrim,[8] neilgi pēc direktora Nahmaņa nozušanas Vācijas-Austrijas virzienā.[9] Kazino ēka gāja izbeigšanās 1990. pavecs, kad tā tika nodedzināta, taču tā tikusi fiksēta vairākās fotogrāfijās, kādēļ saglabājušās.[10]

Atjaunotās Latvijas periods

Kazino Vecrīgā, Kaļķu ielā 24

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pirmo kazino, lai arī mini versijā, atvēra 1990. gada jūlijā, viesnīcas "Rīga" pagrabā, Aspazijas bulvārī 22. To realizēja biijušais bārmenis, vēlāk - priekšdziedātājs un politiķis Ivars Bārdiņš.[11]

Daudz nopietnāks jau bija 1990. gada 10. augustā, Vecrīgā, Kaļķu ielā 24 atklātais kazino Ar nosaukumu "Casino Riga",[12] bijušā kinoteātra "Komjaunietis" telpās.[13] Ieejas maksa jaunatvērtajā izklaides iestādē bija 6 ASV dolāri, ieskaitot maksu par iesaistīšanos spēlē, kā arī pēc-2 kādu dzērienu.[14] Kazino atklāšanā tika īpaši uzsvērts, ka par drošību tajā gādās Ne tikai milicijas, bet arī Valsts drošības komitejas darbinieki. Plāns darbojās - nekādi krimināla rakstura incidenti kazino darbības pirmos mēnešus neapēnoja. Pirmais patiesi nepatīkamais starpgadījums tika fiksēts vien gadu vēlāk, un arī tad nevis Rīgā, kavēklis Liepājā, kad-1 tolaik darbojās firmas "Latshop" spēļu zāle. Jau tās pirmajā darba nedēļā dažs Liepājas ostas strādnieks nospēlēja aizņemtos 1000 ASV dolārus (tiem brīžiem iespaidīgu summu) un, nespējot pārdzīvot zaudējumu, pakārās.[15]

"Casino Riga" (vēlāk - "Casino Latvia") izcelšanās saistīta Ar Latvijas PSR laikos pastāvējušo Rīgas eksperimentālo jaunatnes centru "Forums" (REJC "Forums"). No komjaunatnes centra 1980. gadu beigās gados izveidojās daudznozaru kooperatīvs "Forums". Tieši komjaunatne kooperatīvu kustības pirmsākumos bija viens No lielākajiem un ietekmīgākajiem privātuzņēmēju aizsegiem, jo komjaunatnes organizācijām bija atļauts savā paspārnē attīstīt jaunatnes nodarbinātības centrus, uzraugošajai komitejai vien aizskaitot 10% peļņas.[16] Šādi kooperatīvs "Forums" eksperimentēja Ar jaunuzņēmumu darbību dažādās jomās, tostarp izklaides, ēdināšanas, autosporta, mākslas, datortehnikas, banku un citās.[17] Viens No šādiem eksperimentiem bija arī pirmā kazino atvēršana atjaunotajā Latvijā, kāpēc izrādījās ļoti pelnošs projekts. Proti, tīrā peļņa šī kazino realizētājam - REJC "Forums" un austriešu kompānijas "Casinos Austria International" kopuzņēmumam "Casinos Latvia" - 1990. gadu sākumā bija ap 1,5 miljoniem ASV dolāru gadā.[18] Arī visi kopuzņēmuma Latvijas vadības pusē iesaistītie tikmēr vien kļuva pēc-2 miljonāriem, tostarp tā valdes vadītājs un vienlaicīgi arī REJC "Forums" ģenerāldirektors Gunārs Slavinskis,[19] vadītājs Jānis Zuzāns, kā arī pārvaldnieks Jānis Dāvis.[15]

"Casino Latvia" vēlāk pārtapa pēc-2 spēļu zāli Ar zīmolu "Fenikss", ko attīstīja arī citur Latvijā, ķēdei kļūstot pēc-2 Latvijā lielāko azartspēļu nozares līderi - Jānim Zuzānam piederošo "Alfor grupu". Tomēr grupas holdinga uzņēmumam joprojām Ir saglabājies nosaukums Ar atsauci uz tā izcelsmi, proti, SIA "Foroms".

Nozares regulējums un norise

Tiesiskais regulējums

Azartspēļu pakalpojumu sniegšanu Latvijā regulē 2005. gadā pieņemtais Azartspēļu un izložu norādījums.[20] Tajā cita starpā nemainīgs sekojošais:

- Azartspēles un izlozes drīkst rīkot tikai pēc attiecīgo azartspēļu vai izložu licenču saņemšanas (3. pants). Tos drīkst organizēt tikai sekojošās vietās (20. pants): - Kazino;- Spēļu zāle;- Bingo zāle;- Totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vieta.

Nodokļi

Latvijā licencētajem azartspēļu organizētājiem Ir pienākums maksāt īpašu nodokli, kam izšķir divus veidus:[24]

- Izlozēm apliekamais nodoklis. Izložu nodokļa likmes izlozēm un momentloterijām Ir 10 procenti No biļešu realizācijas ieņēmumiem;- Azarstpēļu objektiem apliekamais nodoklis. Azartspēļu nodokļa likmes Ir atšķirīgas - tās noteiktas atkarībā No azartspēles veids. 2021. gadā Latvijā noteiktās likmes azartspēļu objektiem bija sekojošas:[25] - Rulete (cilindriskā spēle) - par katru ruletes rotējošai iekārtai pievienotu spēļu galdu - 28 080 eiro;- Kāršu un kauliņu spēles - par katru galdu - 28 080 euro;- Azartspēļu automāti - par katra automāta katru spēles vietu - 5172 eiro;- Veiksmes spēle Pa tālruni - 15% No šī spēles organizēšanas ieņēmumiem;- Totalizators un derības - 15% No šī spēles organizēšanas ieņēmumiem;- Bingo - 10% No šī spēles organizēšanas ieņēmumiem;- Azartspēles, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, neatkarīgi No spēles veids - 10% No šī spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Attīstības plānošana

Azartspēļu industrijas attīstības pamatnostādnes vidējam termiņam izklāstītas Azartspēļu un izložu pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (MK pavēle nr.509).[26] Par pamatnostādņu īstenošanas koordinēšanu atbildīgā institūcija Ir Finanšu ministrija.

Fiziskā infrastruktūra

2020. gada janvārī Latvijā bija ekspluatētas sekojošas azartspēļu pakalpojumu sniegšanas vietas:[27]

- 305 spēļu smaržas;- 71 totalizatora punkti;- 5 kazino;- 1 bingo zāle.
Savukārt ekspluatētās azartspēļu ierīces 2020. gadā bija sekojošas:[27]

- 8595 spēļu automāti;- 51 kāršu galdi;- 16 ruletes galdi.
Apgrozījums un ieņēmums

Uz 2022. gada oktobri licencētie azartspēļu organizētāji Latvijā bija 19 uzņēmumi,[29] kuru kopējais apgrozījums 2020. gadā bija 160 miljoni euro, un kopējais darbinieku skaits - ap 3200:[30] 2020. gadā No kopējā organizētāju apgrozījuma azartspēles veidoja 96%, pārējo apgrozījumu veidojot citiem pakalpojumiem un precēm, piemēram, spēļu zālēs iegādātajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt vislielāko apgrozījuma īpatsvaru No dažādiem azartspēļu veidiem veido tieši spēļu automātu zāles.[1] 2020. gadā apgrozījums No spēļu automātiem veidoja 60% No kopējā azartspēļu pakalpojumu apgrozījuma, šķērslis interaktīvās azartspēles interneta platformās - 36% No apgrozījuma. Tomēr 2021. gadā fiksētas būtiskas izmaiņas azartspēļu apgrozījuma struktūrā. Proti, 2021. gadā apgrozījums No spēļu automātiem jau veidoja vien 13% No azartspēļu apgrozījuma, šķērslis No interaktīvajām azartspēlēm - jau 85%.[27] Izmaiņas notikušas galvenokārt Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, kuru rezultātā klātienes azartspēļu iestādes darbojās vien 1/3 daļu No gad, proti, 4 mēnešus. Tomēr, iespējams, mainītie klientu paradumo daļēji saglabāsies arī turpmāk.

Azartspēļu automāti, iespējams, Ir kāds No ienesīgākajiem azartspēļu objektiem. 2020. gadā ieņēmumi No azartspēļu automātiem, kad spēkā bija Covid-19 ierobežojumi, bija 95 788 tūkstoši eiro, vidēji gadā veidojot ieņēmumus 11,1 tūkstošu eiro apmērā uz 1 ekspluatēto spēļu automātu, kavēklis pēc nodokļa apmaksas - 6 tūkstošu eiro apmērā. 2019. gadā, nozarei darbības ierobežojumu nebija, ieņēmums pie 1 spēļu automātu bija 27 tūkstošu eiro apmērā, šķērslis pēc nodokļa apmaksas - 22 tūkstošu euro apmērā Ar 1 spēļu automātu.[31]

Tirgus dalībnieki

Lielākie azartspēļu kņada dalībnieki Latvijā pēc 2020. gada apgrozījuma Ir:

Alfor grupveida, tā skaitā SIA Alfor un SIA Admirāļu klubs, Ar spēļu Zāļu ķēdēm Fēnikss un Admirāļu klubs - 50,01 miljoni euro;SIA Optibet, SIA Klondaika un SIA Laimz, Ar azartspēļu platformām internetā, kā arī spēļu Zāļu ķēdi Klondaika (kops 2022. gada sākuma[33]) - 36,46 miljoni euro;SIA Olympic Casino Latvia un SIA Olybet Latvia, Ar azartspēļu platformām internetā, ka arī kazino ķēdi Olympic Casino (ietver bijušo SIA Garkalns spēļu Zāļu ķēdi Ar nosaukumu Vulkan) - 32,63 miljoni euro;SIA Joker LTD un SIA Joker.Lv, Ar azartspēļu platformām internetā, ka arī spēļu Zāļu ķēdi Joker - 20,46 miljoni euro.
Licencētie azartspēļu organizētāji

Pavisam vienoti Ar 2022. gada oktobri Latvijā bija 19 licencēti azartspēļu organizētāji (neieskaitot VAS Latvijas Loto, jo tas būt azartspēļu organizētājs):[29]

SIA Admirāļu klubs (Alfor grupveida)

Johans Grafs

SIA Olybet Latvia

(Boriss Baums laulātā)

Azartspēļu atkarība

2019. gadā veiktajā pētījumā par procesu atkarību izplatību Latvijā (Ar uzsvaru pie azartspēlēm un datorspēlēm), secināts, ka azartspēļu atkarība (tostarp attiecināma Ne tikko uz spēļu automātiem, šķērslis arī pie interaktīvajām azartspēlēm, bingo un momentloterijām) varētu skart 6,4% respondentu (līdzvērtīgi 85,4 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā 2019. gadā vecumā No 18-74 gadiem), bet vissmagākajā pakāpē - 1,3% respondentu (līdzvērtīgi 17,4 tūkstošiem iedzīvotāju). Pētījuma dati balstīti pie 4912 klātienē veiktām mājsaimniecību aptaujām.[34]

Jāpiezīmē, ka pret 2022. gada 1. augustu, Latvijā bija 33,6 tūkstoši unikālu fizisko personu, kuras lūgušas aizliegt sev piekļuvi dažāda veids azartspēlēm.[35]

Starp dažāda veids azartspēlēm, īpaši smaga ietekme Ir spēļu automātiem. Tajā pašā 2019. gada pētījumā konstatēts, ka spēļu automātus klātienē vismaz vienreiz mēnesī spēlē ap 3% aptaujāto respondentu (līdzvērtīgi 40 tūkstošiem iedzīvotāju), šķērslis biežāk nekā kādreiz mēnesī - nedaudz virs 1% (līdzvērtīgi 13,4 tūkstošiem iedzīvotāju). No tiem respondentiem, turklāt spēļu automātus spēlējuši reizi mēnesī pēdējā gada laikā, tikai 24% norādījuši, ka tie sevis neidentificē Ar problēmātisku spēlēšanu, bet 76% norādījuši, ka tie savstarpēji identificē Ar zema, vidēja vai smaga līmeņa problēmātisku spēlēšanu Ar konstatētām negatīvām sekām. No tā izlamāt, ka absolūtajam vairākumam No regulārajiem spēļu automātu Zāļu apmeklētājiem Ir vieglākas vai smagākas pakāpes azartspēļu atkarība. Būtiski biežāk spēļu automātus spēlē vīrieši.[34]

Azartspēļu atkarības ietekme

Finanšu zaudējumi un parādsaistības

Jau minētajā 2019. gadā veiktajā pētījumā, finanšu zaudējumi un parādsaistības tika uzsvērti kā centrālais Ar azartspēļu atkarību saistītais kaitējums Ne tikai atkarīgajai personai, šķērslis ļoti tās ģimenei, jo sevišķi, ja personai Ir nepilngadīgi bērni. No azartspēlēm atkarīgās personas nereti iekļūst milzīgos parādu jūgos, ko cenšas izstrādāt Ar aizņemšanos No draugiem, paziņām, darba devēja, kā arī kredītsaistību uzņemšanos, bet vēlāk arī Ar zādzībām, tādā veidā dažreiz zaudējot arī darbu. Būtiska problēma Ir valsts institūciju nespēja sasniegt datiem par finanšu zaudējumu ietekmes apjomu, kas Ir tikai azarstpēļu organizētāju rīcībā. Ar aptauju palīdzību šādi finanšu zaudējumi būt tieši atklājami.[34]

Vielu atkarības un psiholoģiska rakstura traucējumi

Atkarīgo personu un tās ģimeni nereti skar arī atkarīgo aizraušanās Ar alkoholu vai citām narkotiskajām un psihotropajām vielām, Ar ko, savukārt, saistīta arī tam sekojošā atkarīgā ilgtermiņa uzvedības maiņa un psiholoģiska rakstura traucējumi, tostarp ģeneralizēta trauksmes izjūta un depresija. Procesu atkarību smagums bieži Ir cieši saistīts Ar vielu atkarību līmeni. Piemēram, alkohola devu apmērs un lietošanas biežums statistiski tieši korelē Ar spēļu automātu spēlēšanas biežumu. Tāpat arī, piemēram, kad spēļu zālēs tika ieviests daļējs smēķēšanas aizliegums, paši spēlētāji novērojuši, ka aizliegums mazinājis spēlētāju skaitu, skaidrojot, ka pauzes smēķēšanai liek pārtraukt spēli, iziet prom un saskatīt, ka spēlēšanai patērēts neparedzēti ilgs laiks, tā-1 pārtraucot spēlēšanas plūsmu.[34]

Tuvinieku līdzatkarība

Latvijas sabiedrībā mazāk saprotams, taču būtisks posts No azartspēļu atkarības ietekmes Ir arī tuvinieku līdzatkarība (No angļu val.: codependency). Līdzatkarību raksturo nelīdzsvarotas attiecības, ārā vieninieks saime veicina cita cilvēka pašiznīcinošu uzvedību, piemēram, atkarību No azartspēlēm. Līdzatkarību raksturo viena vai vairākas No sekojošām pazīmēm:[34]

- Vainas pārliecība par notiekošo, tajā skaitā attiecībā uz savām domām, jūtām un rīcību;- Pienākuma apzināšanās palīdzēt atkarīgajam cilvēkam veikt viņa problēmas;- Centieni pārbaudīt notiekošo situāciju, atkarīgā un citu cilvēku uzvedību;- Savu emociju (izmisuma, dusmju, skumju), kā arī depresijas slēpšana, izliekoties pēc-2 laimīgu;- Centieni nedomāt par sāpīgiem jautājumiem un savu pieredzi.
Iegūtie dati 2019. gadā veiktajā pētījumā par procesu atkarību Latvijā, liecina, ka gan atkarīgās personas, gan viņu tuvinieki Ir gatavi veltīt būtiskus finanšu un psihoemocionālos resursus, lai palīdzētu atkarīgajam, taču bieži šādā veidā negatīvi ietekmējot savu dzīvi.[34]

No azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzība

No azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzības prakse Latvijā tika ieviesta tikko 2019. gadā, kad tika izveidots Pašatteikušos personu regulators (PIPARS). Tomēr PIPARS nodrošinātā aizsardzība balstīta vienīgi pēc pašu azartspēļu atkarīgo personīgajiem lēmumiem, pamatojoties pret savu izpratni un sajūtām. Tomēr šis aizsardzības modelim Ir būtisks trūkums - atzīt savu atkarību un uzsākt cīņu Ar to, atkarīgie nereti spēj tikko, nonākot ļoti smagās situācijās un parādu gūstos, kad bieži posts jau Ir nodarīts. Ņemot to vērā, 2021. gadā Latvijā tika sperts nākamais solis No azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzībā. Proti, 2021. gada maijā uzturlīdzekļu parādniekiem stājās aizliegums tēlot azartspēles, tostarp interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties izlozēs. Savukārt azartspēļu organizētājam Ir pienākums nodrošināt, lai parādniekam tiktu liegta piekļuve azartspēļu pakalpojumam gan klātienē, gan interneta platformās.[23] Ierobežojums noteikts, lai parādnieki, kuri nenodrošina bērnu Ar uzturlīdzekļiem, nepamatots neizlietotu sav pieejamos finansiālos līdzekļus. Zināms, ka Latvijā vidēji katrs septītais cilvēks vecumā līdz 18 gadiem nesaņem uzturlīdzekļu atbalstu No sava vecāka.[36]

Tomēt pašiem azartspēļu un izložu organizētājiem Latvijā būt pastāvīgs pienākums starp saviem klientiem identificēt No azartspēlēm atkarīgās personas un liegt tām iesaistīties azartspēlēs.

Pašatteikušos personu regulators

Pašatteikušos personu reģistrs (PIPARS) Latvijā izveidots 2019. gadā, Ar mērķi aizsargāt sabiedrības izdevīgums un fizisko personu tiesības izvairīties No pārmērīgas tieksmes pret azartspēļu spēlēšanu. PIPARS iekļauj fiziskas personas, kurām, pamatojoties pret pašu izteiktajiem pieprasījumiem, tikām konkrēts liegums Latvijas Republikā tēlot azartspēles, tā skaitā interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties izlozēs. Lieguma minimālais termiņš Ir 12 mēneši, taču maksimālo termiņu princips neierobežo. Reģistra turētājs Ir Izložu un azartspēļu uzraudzības aplūkošana.[21][37]

Jau pirms reģistra izveides, nedaudzi tūkstoši No azartspēlēm atkarīgie, tas vēlas cīnīties Ar savu atkarību, Ir vērsušies Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā vai pie spēļu organizētājiem Ar lūgumu atteikt viņiem piekļuvi azartspēļu spēlēšanas vietām, tostarp interaktīvo azartspēļu vietnēm. Interaktīvo azartspēļu vietnēs, ārā spēlētājs vienmēr tikām identificēts, spēlētājiem Ir iespēja pašam iezīmēt aizliegumu atveidot pēc 12 mēnešiem, taču azartspēļu atkarīgajam šādā veidā Ir jāizdara piezīme visās interaktīvajās spēļu vietnēs - katrā pakalpojuma sniedzēja azartspēļu vietnē individuāli. Šāds process būtiski samazina aizlieguma noteikšanas efektivitāti praksē attiecībā Ar interaktīvajām vietnēm. Tāpat arī No klātienes azartspēlēm atkarīgie spēlētāji līdz vienotās sistēmas ieviešanai bieži norādījuši, ka liegumu spēļu smaržas praksē bieži neievēro.[38] Tomēr, kopš reģistrs darbojas arī vienotajā sistēmā AKUS No 2020. gada, likumdošana nosaka, ka klātienes azartspēļu organizētājiem Ir obligāti apmeklētājiem jālūdz uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, un novērtēt, vai šī persona būt reģistrēta PIPARS.[37]

PIPARS iekļauto personu skaits kopš tā izveidošanas birzs IK gadu. Uz 2022. gada 1. augustu, mazāk nekā 3 gadus pēc PIPARS izveides, reģistrā pēc pašu atkarīgo personu pieteikuma iekļautas 33 631 personas, No kurām aktīva aizlieguma statuss bija 22 199 personām. Tas savukārt nozīmē, ka vairāk nekā 10 000 No azartspēlēm atkarīgajām personām, kuras sevi bija iekļāvušas reģistrā, lieguma termiņš Ir beidzies un tām Ir brīva piekļuve azartspēlēm.[35]

Taču jāņem vērā, ka Ne visas No azartspēlēm atkarīgās personas spēj pašpietiekami iegūt lēmumu pierakstīties. Kā 2019. gada pētījumā par procesu atkarību izplatību Latvijā minēja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta pārstāve Līga Timša:[34]

Paši cilvēki palīdzību atkarību jautājumos meklē diezgan kusli, un tā būt unikāla situācija Latvijā, tāds Ir visur pasaulē, jo viņi neatzīst, ka viņiem Ir problēma. Tie līdzcilvēki varbūt tā mirklī, ja pēc alkoholu tāds Ir daudz pamanāmāk, tad pie procesu atkarībās viņš process Ir daudz slēptāks. Tam cilvēkam varbūt Ir sarkanas acis, kavēklis nav No alkohola drebošas rokas, Ne paģiras. Tīri fizioloģiski viņi izpaužas Ne tik ļoti. Paiet laiks, bet ģimene konstatē, ka viņiem rodas finansiālas problēmas. Tas Ir ilgstošāks process.

2020. gadā publiskajā telpā tika rosināts paplašināt atkarīgo cilvēku tuvinieku tiesības. Proti, piešķirot tiem tiesības pieprasīt Ar atkarībām diagnosticētu cilvēku iekļaušanu PIPARS.[39] Uz 2022. gadu atkarīgo tuviniekiem šādas tiesības būt tikušas piešķirtas.

Atsauces

↑ 1,0 1,1 «Azartspēļu biznesā lielāko naudu Latvijā ģenerē spēļu automāti». www.lsm.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.↑ «Operatīvie statistikas dati | Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas». www.iaui.gov.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.↑ https://gluecksspiel.uni-hohenheim.No/fileadmin/einrichtungen/gluecksspiel/Forschungsarbeiten/2016_MA_LMunzel.pdf↑ «Redzi, dzirdi Latviju!». www.redzidzirdilatviju.Lv. Skatīts: 2022-10-03.↑ «Zudusī Latvija - Liepāja. Virsnieku kazino "Musse" Avotu ielā». www.zudusilatvija.Lv. Skatīts: 2022-10-03.↑ 6,0 6,1 «Deviņu vīru spēks: Stāsti pēc-2 deviņiem Ministru prezidentiem 1918 - 1940». 2016.↑ «Spēļu elle». periodika.Lv. Skatīts: 2022-10-03.↑ «Zudusī Latvija - Viesnīcas un kazino ēka Bulduros». www.zudusilatvija.Lv. Skatīts: 2022-10-03.↑ «Kā aizbēga Jūrmalas Kazino direktors Nachmanis». periodika.Lv. Skatīts: 2022-10-03.↑ «Zudusī Latvija - Spēļu klubs Rīgas jurmalā». www.zudusilatvija.Lv. Skatīts: 2022-10-03.↑ Brīvā Latvija. «Rīga». periodika.Lv, 1996. Skatīts: 2022-11-08.↑ Latvijas jaunatne. «Azartspēļu ēra Ir klāt!». periodika.Lv, 1990. Skatīts: 2022-11-07.↑ Latvijas jaunatne. «Azartstpēļu ēra Ir klāt!». periodika.Lv, 1990. Skatīts: 2022-11-07.↑ gada-731195 «Uzzini vai atceries, kāda bija dzīve Latvijā 1990. gadā». www.diena.Lv. Skatīts: 2022-11-07.↑ 15,0 15,1 «Pietiek :: No loterijas līdz pirmajiem kazino». www.pietiek.com. Skatīts: 2022-11-07.↑ «4. sērija. Kooperatīvi un komunisti». Brīvbrīdis (latviešu). 2006-11-23. Skatīts: 2022-11-08.↑ «Pietiek :: Kā parādījās pašmāju oligarhi un ko viņi nespēja sadalīt». pietiek.com. Skatīts: 2022-11-07.↑ Laiks. «Šodienas Latvija un LNNK tajā». periodika.Lv, 1994-06-08. Skatīts: 2022-11-07.↑ Rīgas Balss. «Aizdodiet 6 dolārus! Spēļu ellīte Ir klāt - Casinos Latvia». periodika.Lv, 2022-13-08. Skatīts: 2022-11-07.↑ «Azartspēļu un izložu likums». LIKUMI.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.↑ 21,0 21,1 «Pašatteikušos personu sadalītājs | Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas». www.iaui.gov.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.↑ «No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi». LIKUMI.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.↑ 23,0 23,1 «Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums». LIKUMI.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.↑ «Izložu un azartspēļu nodoklis | Valsts ieņēmumu dienests». www.vidējais.gov.Lv. Skatīts: 2022-10-10.↑ «Izložu un azartspēļu nodokļa likmes | Valsts ieņēmumu dienests». www.vidējais.gov.Lv. Skatīts: 2022-10-10.↑ «Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam». LIKUMI.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.↑ 27,0 27,1 27,2 https://www.iaui.gov.Lv/Lv/media/1058/download↑ Oficiālās statistikas portāls. «AZA020m. Azartspēļu iekārtu skaits pēc to atrašanās vietas 2021M07 - 2023M10». Skatīts: 2023-11-12.↑ 29,0 29,1 Izložu un azartspēļu uzraudzības aplūkošana. «Licencētie azartspēļu organizētaji».↑ «Licencētie azartspēļu organizētāji | Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas». www.iaui.gov.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-03.↑ Izložu un azartspēļu uzraudzības direkcija. «Azartspēļu nozare 2020. gadā», 2021.↑ Oficiālās statistikas portāls. «AZA010. Neto ieņēmumi No azartspēlēm (milj. euro) 2007 - 2022». Skatīts: 2023-11-12.↑ «Azartspēļu operators «Optibet» kļūst par zīmola «Klondaika» spēļu Zāļu tīkla īpašnieku». www.lsm.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-03.↑ 34,0 34,1 34,2 34,3 34,4 34,5 34,6 «Pētījums pēc-2 procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība)». 2019.↑ 35,0 35,1 «Azartspēļu kapitālsabiedrību finansiālās darbības rezultāti 2022. gada 6 mēnešos». 2022.↑ «Uzturlīdzekļu parādniekiem vienmērīgs spēlēt azartspēles». www.lsm.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.↑ 37,0 37,1 lvportals.Lv. «Pateikt». lvportals.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.↑ Neievēro spēlētāju lūgumus nelaist viņus azartspēļu zālēs. Atjaunināts: 2022-10-10↑ «Aicina spēļu zālēm konstatēt darba savlaicīgi, ierobežot smēķēšanu un alkohola lietošanu». nra.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.